piektdiena, 2014. gada 26. decembris

Ziemassvētki '2014. Puzuri

Reiz sen senos laikos (apmēram 20 gadus atpakaļ), kad par internetu mājās varēja vien sapņot un tai gadā mums nebija arī televizora, lai īsinātu garos vakarus, sāku darināt puzuri. Pamēģināju no salmiem un niedrēm, bet tie plaisāja un plīsa. Tad atklāju lielās smilgas - ideāls materiāls. Pamatam izvēlējos garākos no posmiem (liekas apm. 20 cm) un pamazām ķibināju stūros klāt arvien mazākus. Pašiem mazākajiem posms bija apm. 2 cm garš. Cik pavisam vairs neatceros, bet pats puzurs sanāca liels (apm. 1 m x 1m). Cik laika patērēju nav saskaitāms, jo ik pa laikam liku klāt jaunus un jaunus. Ilgi karājās istabiņā, kur dzīvojām toreiz abi ar dēlu. Diemžēl, kad pārvācāmies, paņemt līdzi nebija iespējas un bildes arī nevienas. Šeit redzams iesākums (1995.gads)
Pēc tam dzīve sagriezās pavisam citā ritmā un tā arī vairs nav sanācis atkārtot, lai gan katru gadu par to iedomājos, cik rimta un nomierinoša nodarbošanās tā bija - steigties nevar, jo tad plīst.
Taču šogad saņēmos, piesaistīju arī jaunāko meitu (kurai kā izrādījās ir tieši tikpat gadu cik toreiz bija dēlam), atradu sen sagādātus salmiņus un smilgas un ķērāmies klāt.
 
Sagataves, katram puzurītim - 12 vienādi posmiņi

 
Pamazām sāk veidoties. Lielajam puzurim (oktaedram) katrā brīvajā virsotnē liekam mazāku, kura posms, ideālā variantā ir nedaudz mazāk kā puse no lielā posma. Tad puzura atsevišķie elementi var brīvi kustēties gaisa plūsmā.


 
Tāds mums šoreiz sanāca pa pāris dienām, tad nāca svētki un citi darbi un vairāk pacietības nepietika.
Visvairāk man patīk, ka puzurs kustās, griežas pat tad, kad liekas, ka telpā nav ne mazākās kustības, bet tam pietiek pat ar vismazāko gaisa plūsmiņu.
Varbūt citugad sāksim agrāk un es tomēr uztaisīšu atkal lielo.

Shēmas, pēc kurām  taisa vienu oktaedru, esmu redzējusi vairākas, bet man vislabāk patīk šī 

No dabas materiāliem sanāk trausls, bet tāda kādreiz bija pamatideja - katru gadu radīt jaunu.
Bet ja gribas darboties kopā ar maziem bērniem, var ņemt krāsainus kokteiļsalmiņus. Esmu redzējusi, ka tiek taisīti interjera objekti arī no metāla stienīšiem, brīva vieta fantāzijai

sestdiena, 2011. gada 22. oktobris

Kaķēns un konfektes rudenī

Šogad laikam visiem maniem mīļajiem būs katram ticis savs unikāls kaķēns. Šūts domājot tieši par konkrēto cilvēku :)
Strīpainais bosiks, bet tomēr ar elegantu šlipsi, feins draudziņš - vai ne?
Un tai pašā reizē iedomājos apvienot divas lietas - konfekšu pušķi ar kļavu rozēm, lūk - kas sanāca.

otrdiena, 2011. gada 18. oktobris

Darbīgs pirmdienas vakars jeb rudens krāsas-3

Tā kā ne man vienai patīk doma par rudens krāsu saglabāšanu, tad pirmdienas vakaru pavadīju nevis pie TV vai datora (adot, ne jau dīki zvilnot), bet vēl radošāk - devos ciemos pie Olaines meitenēm ierādīt kā no krāšņām kļavu lapām var bez adatas un diega izveidot smaržīgu, krāsainu un skaistu cepuri.
Sākumā meitenēm likās, ka pirmajā reizē nemaz tik vienkārši neiet, bet gala rezultāts ir lielisks. Un atkal (tāpat kā ar kaķēniem) redzams, ka katrai ir savs rokraksts, lai gan darināts pēc viena principa.


Ja prasmes nepiemirsīsies līdz nākošai vasarai, tad vēl smaržīgāka tāda cepure sanāk pirms Jāņiem. Ideāla, lai glābtu galvu no saules svelmes, kad jārosās pļavā  vai dārzā.

pirmdiena, 2011. gada 17. oktobris

Rudens krāsas -2

Šādi brīdi ilgāk var saglabāt ne tikai rudens krāsas, bet arī tā smaržu :) Uzliec pirtī galvā šādu cepuri un ne tikai galvai nebūs karsti, bet vēl smarža ļaus atgriezties rudenī.

svētdiena, 2011. gada 16. oktobris