Kaķēns un konfektes rudenī

Šogad laikam visiem maniem mīļajiem būs katram ticis savs unikāls kaķēns. Šūts domājot tieši par konkrēto cilvēku :)
Strīpainais bosiks, bet tomēr ar elegantu šlipsi, feins draudziņš - vai ne?

Un tai pašā reizē iedomājos apvienot divas lietas - konfekšu pušķi ar kļavu rozēm, lūk - kas sanāca.

Darbīgs pirmdienas vakars jeb rudens krāsas-3

Tā kā ne man vienai patīk doma par rudens krāsu saglabāšanu, tad pirmdienas vakaru pavadīju nevis pie TV vai datora (adot, ne jau dīki zvilnot), bet vēl radošāk - devos ciemos pie Olaines meitenēm ierādīt kā no krāšņām kļavu lapām var bez adatas un diega izveidot smaržīgu, krāsainu un skaistu cepuri.
Sākumā meitenēm likās, ka pirmajā reizē nemaz tik vienkārši neiet, bet gala rezultāts ir lielisks. Un atkal (tāpat kā ar kaķēniem) redzams, ka katrai ir savs rokraksts, lai gan darināts pēc viena principa.

Ja prasmes nepiemirsīsies līdz nākošai vasarai, tad vēl smaržīgāka tāda cepure sanāk pirms Jāņiem. Ideāla, lai glābtu galvu no saules svelmes, kad jārosās pļavā  vai dārzā.

Rudens krāsas -2

Šādi brīdi ilgāk var saglabāt ne tikai rudens krāsas, bet arī tā smaržu :) Uzliec pirtī galvā šādu cepuri un ne tikai galvai nebūs karsti, bet vēl smarža ļaus atgriezties rudenī.

It kā mazi sīkumiņi, bet no visas sirds darināti

Kopš pavasara nebiju šuvusi kaķēnus, bet nu tapa diviem labiem draugiem jubilejās.
Kaķēns A.

un kaķēns I.

Laiks ir nepielūdzams..

..rit diena aiz dienas un nemanot tortē svecīšu paliek arvien vairāk :)

Rudens krāsas

Kad kļavās sāk sārtoties lapas un vējš tās rauj un met zemē, tad kā katru gadu man gribas kaut brīdi vēl saglabā šo krāsu bagātību..
 Šī gada pirmais kļavlapu rožu pušķis aizceļoja meitai līdz uz skolas rudens izstādi

Lakats no Pāces vienkārtīgās dzijas

Jau tad kad lūkojos uz Pāces dzijas skaistajām krāsām, zināju, ka kamoli pamazām pārvērtīsies lakatos.
Lūk pirmais no tiem - Engelns C.

P.S. zinu, ka būs vismaz vēl viens, lielāks, tikai drusku jāpārrēķina raksts.

Vēlvienreiz pirmajā klasē

Šogad mūsmājās atkal 1.septembrī ir īpaši svētki - mana mazā izaugusi un sāk iet skolā. Līdz 7 gadiem mazs mirklis vēl jāpagaida, bet bērnam tik ļoti gribējās, ka sākām šogad. Lai mums visiem izdodas!

Gaišzaļā tunika

 Neilgi pirms brauciena uz Pāci pabeidzu kokvilnas tuniku, kas oriģinālā ir adīta no apakšas, bet man daudz ērtāk ir otrādi, raksts padevās pārveidošanai un papildināšanai.
Dundagas pils parks bija ļoti piemērota vieta, lai iemūžinātu bildēs.

Iepazīšanās ar Pāces vilnas fabriku

Vienā augusta sestdienā saposos kopā ar musturmeitenēm apskatīt Dundagu, Pāces Vilnas fabriku un varbūt (!) nopirkt kādu dzijas fici.
 Tik necilā no skata ēkā

slēpjas krāsu paradīze, ka pirmā mirklī pat apmulsti

Konfekšu "kucēns"

Uz konfekšu pušķiem nolūkojos jau sen, mācīties gan kaut kā nesanāk laika, bija viens mēģinājums brīva fantāzija. Bet man tīri subjektīvi vairāk patīk tie konfekšu pušķi, kurās vairāk konfekšu, mazāk visādu papīru :)
Vajadzēja pēdējā brīdī izdomāt dāvanu. Konfektes bija noglabātas (Laimas balzama), pamatnei atradu nevajadzīgus CD, lentītes gabals arī rokdarbu kastītē atradās, drusku kreppapīrs lapiņām un akcentam - tamborēts taurenītis. Ceru, ka saņēmējam patika.

P.S. tik bilde steigā gan sanāca pašvaka.

Lieliska brīvdiena - Musturošanās

Liekas, ka tas bij tik nesen, kad Musturā radās ideja par brīvdienām kādā jaukā vietā tikai un vienīgi ar rokdarbiem. Nu ja - 2007.gadā izbaudīju to pirmoreiz jūras krastā "Laikās" tālu prom no ikdienas.

Dažādu apstākļu dēļ turpmākos gados tālāk par gribēšanu un līdzjušanu un bilžu skatīšanu ar kāru aci diemžēl netiku. Bet šogad - SANĀCA. Lai arī tikai uz vienu dienu - sestdienu, bet izbaudīju atkal to foršo sajūtu, kad visu dienu svaigā gaisā var rokdarboties, klausīties pļāpas, mācīties kaut ko jaunu un vienkārši baudīt :)
Gribiešos laikam īpaša aura, jo tur nometne pulcējas jau trešo gadu.

Tā kā atbraucām tad, kad liela daļa jau bija vienu dienu kopā pavadījušas un iekārtojušās uz adīšanu, tad pirmais darbs bij' apiet agrāk iepazītās meitenes, apskatīt kas top, papļāpāt un, protams, piefiksēt bildēs.

Meiteņu tik daudz, ka vienā bildē visas nedabūju, bet noskaņa ir

Sestdienas pusdienās bija arī svinīgas runas, salūts un kūka

Dažādas idejas, ko gribētos pamēģināt - gan elementi (viltotā iešūtā piedurkne, lakats, visādi raksti, zeķes, konfektes, tīmeklītis),

gan dzijas (Noro, Kolobri, CanCan)

Tas ir to vērts atrast laiku un iespēju nokļūt šai atmosfērā, vēl labāk - ar visu nakšņošanu, jo nakts sarunas u.c. šoreiz gāja secen :)

Cepures raibulītes

Ir dienas kad gribas sajust, ka darbiņš uz priekšu iet, tad ķeros pie cepurēm - pāris vakari un gatavs. Man jau smej - ka meita katru dienu ar jaunu cepuri var "zīmēties". Tik traki nav, dažas tiek noliktas gatavo darbiņu kastītē, lai reiz riecētu vēl kādu ne tikai savējos.
Pirmajai iedvesmas vietne Tā kā man resnāki diegi (Camilla, 100% kokvilna, 50g/125m) tad augšā ir tikai 14 motīvi. Maliņu arī drusku noslinkoju - uztaisīju tādu kā jau agrākajām cepurītēm.

Tā kā interneta vide ir ļoti mainīga, tad shēmas pieglabāju arī pie sevis, lai nepazūd (oriģināls, cepures augša, pamatraksts, maliņa)
Rotājumu man neprasījās. Droši vien labi izskatītos arī vienkrāsaina, tad gan gribētos klāt kādu puķi.

Otrā - variācija par iepriekš (tik jāieliek) tamborētu rakstu (nedaudz lielāka, varētu derēt arī pieaugušajam) Iepaticies maliņai izmantot vēzīti, tad turās loku forma. (Dzija: Camilla, 100% kokvilna, 50g/125)

Trešā - pavisam vienkāršā rakstā komplektā pie kleitiņas, jo dzija paresna un raiba (Anchor Magicline, 100% kokvilna, 50g/70m) Cepures maliņai 2.jā kārtā katru sesto stabiņu dubulto un pēc tam tamborē 7 rindas, Ja gribētu platāku maliņu, tad 7.tajā rindā vajadzētu pieaudzēt atkal, lai veidojas platāka, aptamborēta ar vēzīti.

 Nu lūk, tagad pabeigšanas mūza uz brīdi apmierināta, var padarboties tālāk ar lielajiem darbiem :)

Turpinājums līgotājas svārkiem

Kā jau rakstīju iepriekš - laika nedaudz pietrūka, tad nu savu ideju līdz galam realizēju mirkli pēc svētkiem, pusgarie svārki tika pagarināti, kā redzams - bērnam ļoti patīk, lido dažus centimetrus virs zemes :)

Bet laikā starp svētkiem svārki tiek aizdoti mammai par pončo:

Mazajai līgotājai

Līgo diena vēl priekšā, kuru iespējams pavadīsim klusi, bet - man prieks, ka bērniem gan bērnudārzā, gan kolektīvos notiek ielīgošanas pasākumi.
Kad uzzināju, ka meitai Knīpās būs ielīgošana un vēlams nākt tautastērpos, atausa atmiņā reiz Musturbaibas adītie sarkanie brunči un pēc tā paša principa realizēts variants mazai līgotājai. Zināju, ka reiz tādus gribēšu savam meitēnam. Tieši nedēļu atpakaļ ieraudzīju piemērota toņa kokvilnu, dažādas efektdzijas man krājumos allaž atrodamas, tik jāizvēlas piemērotākās. Un tā - tapa svārki manai līgotājai. Tiesa - šim adījumam ir tā īpatnība, ka kārtas paliek arvien garākas un garākas, tāpēc pēdējos vakarus adīju līdz 2iem naktī, lai nebūtu jānoraksta ideja uz nepabeigtajiem darbiem. Vainadziņš mums bija krājumā no iepriekšējās vasaras, tikai bildēs acīmredzams, ka nēsātāja pa šo gadu paaugusies (vai varbūt vainadziņš palicis mazāks?)

 Meitai visvairāk patika, ka  šie svārki lieliski plīvo griežoties :)

 Kopskats ar citiem līgotājiem, man jau liekas, ka ļoti labi iederas :)

Bet - tā kā šad tad gadās, ka drusku laika pietrūka, tad - turpinājums vēl sekos ...

Vasaras cepures

Karstā vasara (tāpat kā bargā ziema) piespiedusi nēsāt cepures arī tiem, kas to gadiem nav darījis. Draudzenei laukos mati balojot, tad nu uztapināju pārīti cepuru viņai un pie reizes vienu arī savai mazajai - izrādās viņa pamazām aug lielāka pagājušās vasaras cepures knapi der :))

Pirmajai - shēma, otrā - jau agrāk tāda tamborēta.

Materiāli - pirmajai Online Java (67%kokvilna, 33%viskoze, 50g/158m); otrajai, trešajai - Camilla (100% kokvilna, 50g/125m)

Kleita mazajai

Kad pabeidzu saulaino tuniku, joka pēc to uzvilka mazā meita, viņai tik ļoti patika, ka sarunājām, no līdzīgas krāsas dzijas (Anchor Magicline, 100% kokvilna, 50g/70m) tādā pašā rakstā uzadīšu arī viņai tādu kā topiņu, tādu kā kleitiņu, kura varēs augt reizē ar viņu. Pareizāk gan būtu teikt - sarauties, jo sākumā būs kleita, bet kad paaugsies varēs valkāt kā topiņu.
Sarunāts, tātad jādara. Raksts tāds pats kā manai tunikai, tikai mazāk motīvu, un beigās tomēr nenocietos - traki grūti adīt divus pilnīgi vienādus darbus, mazajai tika citādāka kleitas apakša (raksts aizlienēts no šallapkakles) un piedurknes.

Violetais ceriņš vai rododendrs?

Vasara pilnā sparā, tad nu lai nenobeigtos no karstuma (neciešu, bet lencīštopos uz darbu iet nevaru, un figūra ar' īsti neatļauj) steidzu nobeigt tuniku-džempīti no jau iemēģinātās Tiber (81%viskoze+29% lins, 50g/85m), šoreiz violetas.
Tā kā neciešu to sajūtu, kad darbs gatavs un izrādās kaut kas ne tā un tad tas lielais gabals jāārda ārā, lai pārtaisītu, un parasti kaut kas ne tā ir izrādījies pašā sākumā - apakšā, bet fušieri redz tik kad tikts līdz augšai, tad nu jau pārliecināti adu sev tikai no augšas. 1) uzreiz var piemērīt augšu un redzēt, vai ir ok, vai jāsāk no jauna, 2) garumu var variēt atkarībā no dzijas daudzuma :)) 3) ļoti ērti variēt arī platumu.
Kad iecerēju darbu, acu priekšā bija ceriņi. Uz 1.jūniju pabeidzu pirmo variantu:

 Meitas komentārs - Forši!, bet nostaigāju vienu dienu, tunika tā forši pastiepās, ka priekš vilkšanas uz darbu kakla izgriezums kļuva par lielu :)) Un te parādījās 4. priekšrocība adīšanai no augšas. Dzija tika iztērēta līdz pēdējam galiņam, uz veikalu skriet negribējās. Paārdīju no apakšas pusi pēdējā posma un aptamborēju kaklu un bišķi garākas piedurknes, un tagad man ir šāda tunika:

Izrādījās, ka ļoti pieskaņota rododendriem :) un garums arī palika pietiekams.

Piezīmes uz lapiņu malām - kaklam uzmetu 140 valdziņus (kas izrādījās par daudz), pieaudzēju izklaidus reglānu līdz piedurknēm, kurām atstāju pa 60 valdziņiem, tālāk uz leju ar šur tur pieaudzēju pēc formas, un apakša ir modificēts Revontuli lakata raksts (arī dabūju pāradīt, jo iesākumā sadalīju 16 motīvos un pieaudzējās pārāk strauji). Kā jau teicu, kakla daļu aptamborēju, maliņas nobeidzu ar vēzīti, lai nestiepjas vairāk.

Pasakains krāšņums

Sākotnējā iecere - tikai piezīmes par maniem rokdarbiem. Bet šoreiz nedaudz atkāpšos, jo beidzot aizbraucām uz Babītes rododendriem, nu kur es biju citus gadus! Iedomāties nevarēju, ka to ir tik daudz, priežu mežā. Sākumā noklīdām no galvenās takas, lēnā garā klīdām, izbaudot katru ziedu, bet kad acīm pavērās centrālie apstādījumi  - to nevar izstāstīt, tas ir jāredz. Tāpēc arī šeit dažas bildes, kur acis priecēt.