Rudens krāsas

Iepriekšējos gados iemācījos no kļavu lapām taisīt rozītes, vasarā - cepuri. Kāpēc gan to nevarētu apvienot, lūk kas sanāca :)

Kļavlapu cepure

Pirms Jāņiem nepažēloju naudu par nodarbību, lai iemācītos sen kāroto - kā taisīt no kļavu lapām cepures. Pēc tam Musturā bija arī Pujenes(?) meistarklase bildēs (publicēt nevaru svešas bildes, bet praktiski parādīt kā to dara - labprāt, rakstiet uz e-pastu, sarunāsim tikšanās vietu un laiku).
Pirmā cepure gan tāda, ka varētu vēlēties labāku, bet kā jau visiem darbiņiem - jāpiešauj roka un tad jau sanāks :)

Šādas cepures dikti labi der Jāņu vakarā, lai odi nekož galvā, pēc tam izžāvē un ziemā iet pirtī. Laiku gan drusku prasa kamēr uztaisa, pirmajai bija pāris stundas.

Turpinu pārlūkot - 2008.gads

Šis gads sācies ar mobilā telefona smukumsomiņu un tās variācijām dažādās krāsās:

  

Shēma:

Izmēģināju no dažādiem diegiem Raverly puķi (nezinu gan no kurienes tāds nosaukums) - iztulkotu aprakstu pa soļiem ar visām bildēm atradu Musturā. Lielākā - 12 cm diametrā.

Ļoti labi piestāv mazās meitas cepurei:

Links uz aprakstu

Mazā meita tika pie jaunas cepurītes, pēc tās pašas iepriekšējās shēmas, tikai pievienoju dažas rindas, lai labāk "sēž" galvā

Uz rudens pusi - laiks rakstainām zeķēm no īpašās zeķu dzijas, kura ir gan izturīga, gan plāna, gan forši kārtojas rakstos.

Lai nesalst kakls un bērnam vieglāk tikt galā - savējām adu krādziņšalles  - šīs divas gan taisītas uz pasūtījumu bērnudārza draugiem.

Lielai meitai uz 1.septembri notamborēju svārciņus (tik žēl ka pēc tam vairs nevalkāja, nu neko - gaidu kamēr izaugs mazākā, varbūt viņai patiks labāk)

2007.gads - gaidot Ziemassvētkus

2007.gadā pirms Ziemassvētkiem beidzot realizēju savu senu domu - satamborēt eņģelīšus un zvaniņus eglītei. Ne visi raksti, paraugi realizēti dzīvē man patika, daži aizceļoja klāt pie dāvanām auklītēm, bet citi atradu vietu mūsu eglītē. Kopš tā laika katru rudeni eņģeļi ir mana brīvā laika piepildījums pirms Ziemassvētkiem.

Eglītē tas, kas palika pašiem (skaistākais aizceļoja dāvanās), un ja ieskatās, tad var redzēt arī otru ideju - rudenī taisītās kļavlapu rozītes nopūstas ar zelta krāsu ļoti labi iederējās kā Ziemassvētku rotājums.

te kopā mani eksperimenti - eņģelīši, zvaniņi, un sniegpārslas kā kartiņas rotājums.

Izrādījās, ka šādus sīkumiņus gribētos arī citiem, tad nu cītīgi tamborēju:

2007.gads - rudens rokdarbi

2007.gada rudenī atklāju lielisku paņēmienu kā izmantot krāšņās rudens lapas - pārvērst tās rudens rozēs.

Pirmo pušķi meita aiznesa uz rudens tirdziņu, esot bijis ļoti pieprasīts :) Otru - uzdāvināju kolēģim, lai nebūtu jāfunktierē, kur likt, klāt uztaisīju tambrētu vāzīti, kura pielīmēta neizmantojamiem CD diskiem.

Avots - http://www.lobzik.pri.ee/modules/news/article.php?storyid=244
Šī lapa vispār ir viena no tām, kur ir daudz dažādu ideju, ko tik cilvēks ar savām rokām var izdarīt.
P.S. nu jau šī linka bildes ir izklīdušas pa visu internetu, bet manuprāt ir godīgi norādīt idejas pirmavotu, nevis uzdot to par savējo :) Pievērsiet uzmanību komentāriem pie raksta - tie ir no 2005.gada.

Retrospekcija - 2007.gads

Turpinu pārlūkot bildes uz kompja no iepriekšējo gadu rokdarbiem (tiesa - ne visus esmu sabildējusi, tikai pēc tam sapratu, ka vajag atstāt vismaz bildi sev par atmiņu)

Un tā - 2007.gadā turpinu niekoties ar cepurītēm mazai meitai. Patīk gan pašai - ka var ātri tikt galā, gan meitai - ka var gandrīz katru dienu štātēties ar citu cepuri.

Rudens pusē vajag arī jaunas siltākas cepures - gan lielajai, gan mazajai - brīva fantāzija, ik pa brīdim piemērot galvai, vai derēs :))

Tai pašā rudenī tapa divas kruzuļšalles pēc "ķīniešos" atrastas shēmas, oriģinālā ir bez efektdzijām, bet man ļoti gribējās tieši kaut ko pūkainu.

    

Oriģināls  un shēma 

Kā tas viss atsākās

Reiz sensenos laikos, kad vēl mācījos vidusskolā, ļoti patika tamborēt. Tie bij tie laiki, kad dzijas nopirkt nevarēja, aktīvākās rokdarbnieces stāvēja rindās pie "Prasmīgajām rokām", ārdīja brāķētos Ogres gabalus un adīja sev ko jaunu. Priekš tā es vēl biju par jaunu :))
Man visvairāk patika ar spolīšu diegiem aptamborēt baltiem kabatslakatiņiem cakainas maliņas. Žēl ka no tiem laikiem nekas nav saglabājies, pat ne bildēs.
Pēc tam bij citas intereses kā jau jaunībā, bet pie rokdarbiem ik pa laikam esmu atgriezusies - tā sakritis, ka gaidot bērnus rodas tāda nepārvarama vēlme rokdarboties :)
Dēls zīdaiņa vecumā dižojās manis šūtā kombinezonā, un jaciņās. Lielāko meitu gaidot mans hobijs bij izšūšana - viņai vēl tagad virs gultas ir ar vilnas diegiem šūtais paklājs.
Bet ar mazās meitas gaidīšanu esmu atgriezusies pie rokdarbiem, pārsvarā adīšanas - uz palikšanu, nu nepāriet jau piekto gadu :)))
Bet atsākās viss atrodot musturs.lv, meklējot kompāniju ārpus mājas ar līdzīgām interesēm. Pirmās lielības, pirmie kopējie tusiņi, kad sabrauc kopā pavisam svešas dāmas, bet visas vieno kaisle uz adīšanu un dzijām. Super! Tā ir neaprakstāma sajūta.

Skatos pirmo darbu bildes un smaidu :)

2006.gads
Cimdi, kas saglabājušies laikam vēl no vidusskolas laikiem

Atskaņas no laika, kad ļoti patika tamborēt visādus sīkumiņus:
 
Pirmā sedziņa - Mustura bēbīšu projektam:


Lai patika adīt nepārietu - sāku ar nelielām lietām, meitas tika pie jaunām cepurēm:

šallēm un zeķēm

Tad jau varēju saņemties arī uz lielākām lietām un mazā meita tika arī pie Ziemassvētku štātes un siltas džemperkleitas

Sarkanā džemperkleita man pašai ļoti patika, jo adīta reglānā no augšas, bez nevienas vīles, sākumā meitucis valkāja atlokot piedurknes kā kleitiņu, drusku paaugoties kleita kļuva par džemperi un beigu galā vēl drusku pagarināju piedurknes, pieadot valnīti :)

Rokdarbu sēnītes ideja noskatīta kaut kur internetā. Izmantota aktimel pudelīte sēnes kājai un 2 CD diski cepurītei un pamatnei.(reiz saņemšos sabildēt procesu)

Togad topā bija visādas adītas rotaļlietas (esmu piekāmjojusi pilnu kompi ar aprakstiem).

Šiem sniegavīriem pamataprakstu no vācu valodas adaptēja Ingucis no Mustura. Es maķenīt pārveidoju pēc sava prāta lai būtu pēc iespējas mazāk sašujamu detaļu.

Šie mīluļi aizceļoja dāvanās meitas auklītēm.