otrdiena, 2011. gada 25. janvāris

Vēl viena berete (divas)

Kā jau teicu, savu bereti nēsāju ar prieku, kolēģe "uzmeta" aci un nolēma, ka arī gribētu.
Tā kā nebija pavisam droša kādu krāsu gribas, tad tapa divas - pavisam balta (Alpaka dubultpavediens) un bēšīga (WoolMix+Alpaka). Pēc piemērīšanas viņas īpašumā palika bēšīgā, bet baltā palika gaidot īsto nēsātāju, jo ārdīt laukā negribējās :))


Īpašā vēlme bija, lai cepure būtu liela un tai būtu bumbulis. Vispirms tādu uztamborēju - kā koralli, kad katrā rindā stabiņu skaits dubultojas, bet pēc tam uztaisīju arī lielumlielu no dzijas, abiem atstāju diegu galus, lai var mainīt pēc noskaņojuma.
Tā kā ziema turpinās auksta, tad klāt uzadīju arī šallapkakli.

Baltajai cepurei puķe no Rokdarbu vācelītes "Īru tamborējumi" (ielikšu shēmu).

trešdiena, 2011. gada 5. janvāris

Berete pašai

Ziema šogad trāpījusies riktīgi auksta, vai arī esmu nonākusi vecumā, kad "cool" skaitās staigāt ar cepuri. Līdz šim kaut kā izlīdzējos ar kapuci, bet tā kā meitai berete patika, tad nolēmu, ka vajag man pašai arī tādu.

Nedaudz modificēju Natuža bereti,valnītī labiskos adīju griezti, lai līdzenāki un apmetumus arī izadīju griezti, lai neveidojas caurumiņi. Dzija tāpat WoolMix divkārtīgi. Efektu piedod puķe :)) Pamatshēma ir šī, papildināta ar vidiņu no cilpiņām un spirālītēm lapiņu vietā.


Beidzot izdevies kaut kas priekš manis pašas, ar ko esmu apmierināta. Un arī kolēģu "Wowww" bija patīkams :)

sestdiena, 2011. gada 1. janvāris

Mans pirmais zeķkaķis

Pašu šūtas rotaļlietas - tas ir forši, bet līdz šim domāju, ka tas nav priekš manis. Tiesa - viens zeķkaķis man ļoti iepatikās, noglabāju saiti un uz kādu laiku piemirsu (kā jau par daudz ko).

Tā sagadījās, ka Jauno gadu sagaidījām mājās, pavisam šaurā lokā, tikai es un bērni. Ne pirmo reiz tā, bet noskaņojums bija savāds. Lai kaut kā novērstu savas domas, sēdos pie kompja un ... atradu saglabāto linku, izrādījās, ka ir arī viens piemērots zeķu pāris, un tā tapa mans pirmais kaķis :)


Nākošajā rītā mazā meita nelikās mierā tikmēr, kamēr dabūja arī sev kaķēnu, jo savējo - īpašo, Jaungada naktī dzimušo negribējās viņai atdot (vēlāk gan viņš vienalga pārvācās uz meitas gultiņu).
Otrs zeķu pāris bija lielāks, tā arī kaķis sanāca slaidāks
Nu lūk, māksla rokā, lai gan ar acīm vēl īsti neesmu apmierināta.