Tā kā neciešu to sajūtu, kad darbs gatavs un izrādās kaut kas ne tā un tad tas lielais gabals jāārda ārā, lai pārtaisītu, un parasti kaut kas ne tā ir izrādījies pašā sākumā - apakšā, bet fušieri redz tik kad tikts līdz augšai, tad nu jau pārliecināti adu sev tikai no augšas. 1) uzreiz var piemērīt augšu un redzēt, vai ir ok, vai jāsāk no jauna, 2) garumu var variēt atkarībā no dzijas daudzuma :)) 3) ļoti ērti variēt arī platumu.
Kad iecerēju darbu, acu priekšā bija ceriņi. Uz 1.jūniju pabeidzu pirmo variantu:
Meitas komentārs - Forši!, bet nostaigāju vienu dienu, tunika tā forši pastiepās, ka priekš vilkšanas uz darbu kakla izgriezums kļuva par lielu :)) Un te parādījās 4. priekšrocība adīšanai no augšas. Dzija tika iztērēta līdz pēdējam galiņam, uz veikalu skriet negribējās. Paārdīju no apakšas pusi pēdējā posma un aptamborēju kaklu un bišķi garākas piedurknes, un tagad man ir šāda tunika:
Izrādījās, ka ļoti pieskaņota rododendriem :) un garums arī palika pietiekams.
Piezīmes uz lapiņu malām - kaklam uzmetu 140 valdziņus (kas izrādījās par daudz), pieaudzēju izklaidus reglānu līdz piedurknēm, kurām atstāju pa 60 valdziņiem, tālāk uz leju ar šur tur pieaudzēju pēc formas, un apakša ir modificēts Revontuli lakata raksts (arī dabūju pāradīt, jo iesākumā sadalīju 16 motīvos un pieaudzējās pārāk strauji). Kā jau teicu, kakla daļu aptamborēju, maliņas nobeidzu ar vēzīti, lai nestiepjas vairāk.
Man ļoti patīk tā krītošā apakša.
AtbildētDzēstSkaista krāsa un man arī patīk forši krītošā apakša!
AtbildētDzēst