InKa's rokdarbi, hobiji, sajūtas un domas

Ir dienas kad gribas sajust, ka darbiņš uz priekšu iet, tad ķeros pie cepurēm - pāris vakari un gatavs. Man jau smej - ka meita katru dienu ar jaunu cepuri var "zīmēties". Tik traki nav, dažas tiek noliktas gatavo darbiņu kastītē, lai reiz riecētu vēl kādu ne tikai savējos. Pirmajai iedvesmas vietne Tā kā man resnāki diegi (Camilla, 100% kokvilna, 50g/125m) tad augšā ir tikai 14 motīvi. Maliņu arī drusku noslinkoju - uztaisīju tādu kā jau agrākajām cepurītēm. Tā kā interneta vide ir ļoti mainīga, tad shēmas pieglabāju arī pie sevis, lai nepazūd ( oriģināls , cepures augša , pamatraksts , maliņa ) Rotājumu man neprasījās. Droši vien labi izskatītos arī vienkrāsaina, tad gan gribētos klāt kādu puķi. Otrā - variācija par iepriekš ( tik jāieliek ) tamborētu rakstu (nedaudz lielāka, varētu derēt arī pieaugušajam) Iepaticies maliņai izmantot vēzīti, tad turās loku forma. (Dzija: Camilla, 100% kokvilna, 50g/125) Trešā - pavisam vienkāršā rakstā komplektā pie kleitiņas , jo...

Līgo diena vēl priekšā, kuru iespējams pavadīsim klusi, bet - man prieks, ka bērniem gan bērnudārzā, gan kolektīvos notiek ielīgošanas pasākumi. Kad uzzināju, ka meitai Knīpās būs ielīgošana un vēlams nākt tautastērpos, atausa atmiņā reiz Musturbaibas adītie sarkanie brunči un pēc tā paša principa realizēts variants mazai līgotājai. Zināju, ka reiz tādus gribēšu savam meitēnam. Tieši nedēļu atpakaļ ieraudzīju piemērota toņa kokvilnu, dažādas efektdzijas man krājumos allaž atrodamas, tik jāizvēlas piemērotākās. Un tā - tapa svārki manai līgotājai. Tiesa - šim adījumam ir tā īpatnība, ka kārtas paliek arvien garākas un garākas, tāpēc pēdējos vakarus adīju līdz 2iem naktī, lai nebūtu jānoraksta ideja uz nepabeigtajiem darbiem. Vainadziņš mums bija krājumā no iepriekšējās vasaras, tikai bildēs acīmredzams, ka nēsātāja pa šo gadu paaugusies (vai varbūt vainadziņš palicis mazāks?)  Meitai visvairāk patika, ka  šie svārki lieliski plīvo griežoties :)  Kopskats ar citiem l...

Karstā vasara (tāpat kā bargā ziema) piespiedusi nēsāt cepures arī tiem, kas to gadiem nav darījis. Draudzenei laukos mati balojot, tad nu uztapināju pārīti cepuru viņai un pie reizes vienu arī savai mazajai - izrādās viņa pamazām aug lielāka pagājušās vasaras cepures knapi der :)) Pirmajai - shēma , otrā - jau agrāk tāda tamborēta . Materiāli - pirmajai Online Java (67%kokvilna, 33%viskoze, 50g/158m); otrajai, trešajai - Camilla (100% kokvilna, 50g/125m)

Kad pabeidzu saulaino tuniku , joka pēc to uzvilka mazā meita, viņai tik ļoti patika, ka sarunājām, no līdzīgas krāsas dzijas (Anchor Magicline, 100% kokvilna, 50g/70m) tādā pašā rakstā uzadīšu arī viņai tādu kā topiņu, tādu kā kleitiņu, kura varēs augt reizē ar viņu. Pareizāk gan būtu teikt - sarauties, jo sākumā būs kleita, bet kad paaugsies varēs valkāt kā topiņu. Sarunāts, tātad jādara. Raksts tāds pats kā manai tunikai, tikai mazāk motīvu, un beigās tomēr nenocietos - traki grūti adīt divus pilnīgi vienādus darbus, mazajai tika citādāka kleitas apakša (raksts aizlienēts no šallapkakles) un piedurknes.

Iepatikušās man beretes :) Tā kā mazajai meitai arī gribas jaunu štāti (pieradusi, ka ik pa laikam viņai tiek kas jauns), tad ķēros vēlreiz pie beretes adīšanas. Dzija - WoolMix, 50% vilna, 50% akrils, ļoti mīksta, pavediens dubultīgi. Drusku mainīju valnīti - 2x2 un labiskie griezti. Tā kā savai cepurei pēc laiciņa valnītim pieadīju oderi, lai nepūš cauri, tad meitas cepurei to darīju uzreiz. Lai cepure nemuktu prom, oderē iešuvu arī platu gumiju. Un, protams, tika arī mazajai puķe ar kruzuļiem. Komplektā šallapkakle ar pīnēm.

Pašu šūtas rotaļlietas - tas ir forši, bet līdz šim domāju, ka tas nav priekš manis. Tiesa - viens zeķkaķis man ļoti iepatikās, noglabāju saiti un uz kādu laiku piemirsu (kā jau par daudz ko). Tā sagadījās, ka Jauno gadu sagaidījām mājās, pavisam šaurā lokā, tikai es un bērni. Ne pirmo reiz tā, bet noskaņojums bija savāds. Lai kaut kā novērstu savas domas, sēdos pie kompja un ... atradu saglabāto linku, izrādījās, ka ir arī viens piemērots zeķu pāris, un tā tapa mans pirmais kaķis :) Nākošajā rītā mazā meita nelikās mierā tikmēr, kamēr dabūja arī sev kaķēnu, jo savējo - īpašo, Jaungada naktī dzimušo negribējās viņai atdot (vēlāk gan viņš vienalga pārvācās uz meitas gultiņu). Otrs zeķu pāris bija lielāks, tā arī kaķis sanāca slaidāks Nu lūk, māksla rokā, lai gan ar acīm vēl īsti neesmu apmierināta.

Manuprāt maziem bērniem visērtākās ir ķivercepures - šalle un cepure kopā, bet vēl arvien meklēju ideālo variantu kā tādu adīt. Šoreiz būs ar rūķa cepures asti, vadījos pēc šiem aprakstiem: Mans variants: dzija - 100% merīnvilna 50g/145m (Filati) 88 valdziņi - pa apli valnītis 2x2 (uz zeķu adatām) ~ 3 cm, tad 10 valdziņi uz palīgadatas, pārējos adu rakstā turp atpakaļ, starp katriem 2 kreiliskajiem pieaudzējot pa 1 labiski griezti, 't.i. +18 valdziņi Adu līdz 1/2 kakla apkārtmēram (lai uzlasot malas valdziņas iegūtu kopā 88 valdziņus, t.i. no malām 78/2=39/2=20 malas valdziņi, t.i. 40 rindas) Tad savienoju atpakaļ aplī, un aizmugurējā daļā, katrā otrajā kārtā norauc pa 2 valdziņiem saadot (šī variācija tāpēc, ka neciešu adījumu šūšanu, cenšos no tās izvairīties cik vien iespējams), norauc, kamēr uz adatām paliek apm. 20-25 valdziņi, no tiem ada trubiņu, cepures asti, noraucot pakāpeniski, katrā 4-6 kārtā. Lūk, kas sanāca:

Kā jau topoša padsmitniece nelabprāt valkā šalles. Šis modelis ieraudzīts Ravelry (jāatrod links) , papildināts lentītēm galos pieadot lapiņas (jātrod links). Izmēģināju Kumodē nopērkamu dziju "Satin" uz tausti ļoti patīkama, arī adījās tīri labi, taču valkāšanā - nekā laba, izstiepjas un atpakaļ nesaraujas :( diemžēl. Secinājums priekš sevis vēlreiz- lai cik ļoti patīkams liekas, tomēr valkājamām lietām 100% akrils neder.

Kolēģe gaida savus pirmos bērniņus - dvīņupuikas un palūdza uzadīt pirmās zeķītes, ko vilkt uz plikas kājiņas, lai stimulējas asinsrite. No 100 g bērniem paredzētas vilnas dzijas sanāca 2reiz pa divi pārīši - mazas zeķītes un drusku lielāki zābaciņi.

Turpinu pārlūkot bildes uz kompja no iepriekšējo gadu rokdarbiem (tiesa - ne visus esmu sabildējusi, tikai pēc tam sapratu, ka vajag atstāt vismaz bildi sev par atmiņu) Un tā - 2007.gadā turpinu niekoties ar cepurītēm mazai meitai. Patīk gan pašai - ka var ātri tikt galā, gan meitai - ka var gandrīz katru dienu štātēties ar citu cepuri. Rudens pusē vajag arī jaunas siltākas cepures - gan lielajai, gan mazajai - brīva fantāzija, ik pa brīdim piemērot galvai, vai derēs :)) Tai pašā rudenī tapa divas kruzuļšalles pēc "ķīniešos" atrastas shēmas, oriģinālā ir bez efektdzijām, bet man ļoti gribējās tieši kaut ko pūkainu.      Oriģināls   un shēma