InKa's rokdarbi, hobiji, sajūtas un domas

Jau tad kad lūkojos uz Pāces dzijas skaistajām krāsām, zināju, ka kamoli pamazām pārvērtīsies lakatos. Lūk pirmais no tiem - Engelns C. P.S. zinu, ka būs vismaz vēl viens, lielāks, tikai drusku jāpārrēķina raksts.

 Neilgi pirms brauciena uz Pāci pabeidzu kokvilnas tuniku, kas oriģinālā ir adīta no apakšas, bet man daudz ērtāk ir otrādi, raksts padevās pārveidošanai un papildināšanai. Dundagas pils parks bija ļoti piemērota vieta, lai iemūžinātu bildēs.

Kā jau rakstīju iepriekš - laika nedaudz pietrūka, tad nu savu ideju līdz galam realizēju mirkli pēc svētkiem, pusgarie svārki tika pagarināti, kā redzams - bērnam ļoti patīk, lido dažus centimetrus virs zemes :) Bet laikā starp svētkiem svārki tiek aizdoti mammai par pončo:

Līgo diena vēl priekšā, kuru iespējams pavadīsim klusi, bet - man prieks, ka bērniem gan bērnudārzā, gan kolektīvos notiek ielīgošanas pasākumi. Kad uzzināju, ka meitai Knīpās būs ielīgošana un vēlams nākt tautastērpos, atausa atmiņā reiz Musturbaibas adītie sarkanie brunči un pēc tā paša principa realizēts variants mazai līgotājai. Zināju, ka reiz tādus gribēšu savam meitēnam. Tieši nedēļu atpakaļ ieraudzīju piemērota toņa kokvilnu, dažādas efektdzijas man krājumos allaž atrodamas, tik jāizvēlas piemērotākās. Un tā - tapa svārki manai līgotājai. Tiesa - šim adījumam ir tā īpatnība, ka kārtas paliek arvien garākas un garākas, tāpēc pēdējos vakarus adīju līdz 2iem naktī, lai nebūtu jānoraksta ideja uz nepabeigtajiem darbiem. Vainadziņš mums bija krājumā no iepriekšējās vasaras, tikai bildēs acīmredzams, ka nēsātāja pa šo gadu paaugusies (vai varbūt vainadziņš palicis mazāks?)  Meitai visvairāk patika, ka  šie svārki lieliski plīvo griežoties :)  Kopskats ar citiem l...

Kad pabeidzu saulaino tuniku , joka pēc to uzvilka mazā meita, viņai tik ļoti patika, ka sarunājām, no līdzīgas krāsas dzijas (Anchor Magicline, 100% kokvilna, 50g/70m) tādā pašā rakstā uzadīšu arī viņai tādu kā topiņu, tādu kā kleitiņu, kura varēs augt reizē ar viņu. Pareizāk gan būtu teikt - sarauties, jo sākumā būs kleita, bet kad paaugsies varēs valkāt kā topiņu. Sarunāts, tātad jādara. Raksts tāds pats kā manai tunikai, tikai mazāk motīvu, un beigās tomēr nenocietos - traki grūti adīt divus pilnīgi vienādus darbus, mazajai tika citādāka kleitas apakša (raksts aizlienēts no šallapkakles) un piedurknes.

Vasara pilnā sparā, tad nu lai nenobeigtos no karstuma (neciešu, bet lencīštopos uz darbu iet nevaru, un figūra ar' īsti neatļauj) steidzu nobeigt tuniku-džempīti no jau iemēģinātās Tiber (81%viskoze+29% lins, 50g/85m), šoreiz violetas. Tā kā neciešu to sajūtu, kad darbs gatavs un izrādās kaut kas ne tā un tad tas lielais gabals jāārda ārā, lai pārtaisītu, un parasti kaut kas ne tā ir izrādījies pašā sākumā - apakšā, bet fušieri redz tik kad tikts līdz augšai, tad nu jau pārliecināti adu sev tikai no augšas. 1) uzreiz var piemērīt augšu un redzēt, vai ir ok, vai jāsāk no jauna, 2) garumu var variēt atkarībā no dzijas daudzuma :)) 3) ļoti ērti variēt arī platumu. Kad iecerēju darbu, acu priekšā bija ceriņi. Uz 1.jūniju pabeidzu pirmo variantu:  Meitas komentārs - Forši!, bet nostaigāju vienu dienu, tunika tā forši pastiepās, ka priekš vilkšanas uz darbu kakla izgriezums kļuva par lielu :)) Un te parādījās 4. priekšrocība adīšanai no augšas. Dzija tika iztērēta līdz pēdējam galiņa...

Man iepaticies adīt sev :) Tas nekas, ka prasa krietni vairāk laika nekā adot meitai vai cepures, piemēram. Dzija Anchor Magicline (100% kokvilna, 50g/80m), iztērēju gandrīz 500 g. Dzija izmēģināta jau pagājšgad zaļajā tunikā. Adīts reglānā no augšas, šoreiz bez nepilnajām kārtām aizmugurē. (kā ada - jāsaskaita, lai citreiz nav jārēķina no jauna) Piedurknēm atstāju 60 valdziņus - 6 motīvus, priekšai - 9, aizmugurei - 8. Paduses vietās uzmetu pa 6 valdziņiem, lai nesavelk un neveidojas caurums. Raksts pateicīgs var nemanāmi pieaudzēt, kad liekas, ka vajag platāk, pieaudzēju pa 2 valdziņiem vai nu labiskajās joslās, vai pa vidu kreiliskajai. Sākumā apakša bija nobeigta taisni ar kreiliskajām rindām, lai nerullējas. Nedaudz panēsāju, bet nenobildēju, bet pēc sarunas ar stila konsultanti apakšu pāradīju ar nepilnajām kārtām izveidojot slīpumu, kas rada vizuālu efektu. Taisnība ir - tagad izskatās krietni vien labāk. Iedvesmas modelis un raksts no šejienes   Adīt pēc apraksta -...

Man vēl arvien ļoti patīk adīt pusmēness lakatus (šalles). Iedvesma nākusi jau pāris gadus atpakaļ no Musturbaibas . Bet šie lakati ir tie, kurus adot domas atpūšas, nav jāseko līdz rakstam, bet tai pašā laikā var izpausties saliekot dažādas dzijas, dažādas faktūras.. Zilu jau esmu adījusi, gan mazo, gan lielo, bet abi aizceļoja pie draudzenes, kurai ļoti patīk zila krāsa. Taču man pašai arī tādu gribējās. Jau pāris nedēļas valkāju līdz tiku nobildēt. Nu ļoti patīk :) Un miera nav - pirms pāris dienām iesāku jaunu, redzēs cik laika šoreiz paies, jo neadu jau katru vakaru, bet tad kad gribas atpūsties no visa kā cita.

Tīrā sērga, ka man pavisam tuvu ir dziju veikals ar ļoti sakarīgām cenām, kuras gan ir spēkā vien pērkot sākot ar 500 g. Tādu daudzumu mazdarbiņos izadīt nav tik vienkārši (garlaicīgi), tad nu tapa vēl viens reglāns no augšas pašai priekš sevis. Iemēģināju dziju Tiber (19%lins, 81%viskoze; 50g/85m), priekš vasaras vajadzētu būt labai - vēsai. Pavediens interesanti nevienmērīgs, turklāt izvēlējos raibulīti, tāpēc diži ar rakstiem aizrauties nav jēgas, adīju labiski vien, pieaudzēju pēc izjūtas un ik pa brīdim piemērot, ka der. Cik labi, ka ir KnitPro adatas ar skrūvējamiem galiem  un dažāda garuma kabeļiem. Adu ar 80 cm kabeli, kad gribu piemērīt - uzskrūvēju 120 :) un nav jābaiļojas ka nomuks valdziņi.

Meita izrādās izaugusi no pavasara cepurēm, tad nu tapināju jaunu bereti, šoreiz no kokvilnas Magicline, kura tik forši kārtojas strīpās, kopā ar šallapkakli. Puķe piespraužama. Ir doma uztaisīt vairākas, lai var mainīt pēc noskaņojuma.

Jau rudenī pie "itāļa" nopirku spoli merīnvilnas ar domu, būs man pašai arī kaut kas smuks. Vispirms eksperimentēju uz mazākiem izmēriem - no citas krāsas tapa džemperis no augšas meitai (links), un pēc tam ķēros klāt savējam. Ilgi gan gāja, bet - bij tā vērts. Ar rezultātu esmu apmierināta. Uzmanības novēršanai no problēmzonām :)) efektīgā puķe. Adīju ne tradicionāli reglānu no augšas, kad pieaudzē katrā otrajā rindā 8 valdziņus, bet izmantoju šallapkakles shēmu (būs links), kad platums bija pietiekams, tad vienkārši izlaidu to rindu, kurā rakstā pieaudzējas jauni valdziņi. P.S. pēc pāris mēnešu valkāšanas varu piezīmēt, ka padusē nevajag pieaudzēt tik daudz (bija vesels motīvs 20 valdziņi), un piedurknes vajag šaurākas.

Iepatikušās man beretes :) Tā kā mazajai meitai arī gribas jaunu štāti (pieradusi, ka ik pa laikam viņai tiek kas jauns), tad ķēros vēlreiz pie beretes adīšanas. Dzija - WoolMix, 50% vilna, 50% akrils, ļoti mīksta, pavediens dubultīgi. Drusku mainīju valnīti - 2x2 un labiskie griezti. Tā kā savai cepurei pēc laiciņa valnītim pieadīju oderi, lai nepūš cauri, tad meitas cepurei to darīju uzreiz. Lai cepure nemuktu prom, oderē iešuvu arī platu gumiju. Un, protams, tika arī mazajai puķe ar kruzuļiem. Komplektā šallapkakle ar pīnēm.

Kā jau teicu, savu bereti nēsāju ar prieku, kolēģe "uzmeta" aci un nolēma, ka arī gribētu. Tā kā nebija pavisam droša kādu krāsu gribas, tad tapa divas - pavisam balta (Alpaka dubultpavediens) un bēšīga (WoolMix+Alpaka). Pēc piemērīšanas viņas īpašumā palika bēšīgā, bet baltā palika gaidot īsto nēsātāju, jo ārdīt laukā negribējās :)) Īpašā vēlme bija, lai cepure būtu liela un tai būtu bumbulis. Vispirms tādu uztamborēju - kā koralli, kad katrā rindā stabiņu skaits dubultojas, bet pēc tam uztaisīju arī lielumlielu no dzijas, abiem atstāju diegu galus, lai var mainīt pēc noskaņojuma. Tā kā ziema turpinās auksta, tad klāt uzadīju arī šallapkakli. Baltajai cepurei puķe no Rokdarbu vācelītes "Īru tamborējumi" (ielikšu shēmu).

Ziema šogad trāpījusies riktīgi auksta, vai arī esmu nonākusi vecumā, kad "cool" skaitās staigāt ar cepuri. Līdz šim kaut kā izlīdzējos ar kapuci, bet tā kā meitai berete patika, tad nolēmu, ka vajag man pašai arī tādu. Nedaudz modificēju Natuža bereti ,valnītī labiskos adīju griezti, lai līdzenāki un apmetumus arī izadīju griezti, lai neveidojas caurumiņi. Dzija tāpat WoolMix divkārtīgi. Efektu piedod puķe :)) Pamatshēma ir šī, papildināta ar vidiņu no cilpiņām un spirālītēm lapiņu vietā. Beidzot izdevies kaut kas priekš manis pašas, ar ko esmu apmierināta. Un arī kolēģu "Wowww" bija patīkams :)

Manuprāt maziem bērniem visērtākās ir ķivercepures - šalle un cepure kopā, bet vēl arvien meklēju ideālo variantu kā tādu adīt. Šoreiz būs ar rūķa cepures asti, vadījos pēc šiem aprakstiem: Mans variants: dzija - 100% merīnvilna 50g/145m (Filati) 88 valdziņi - pa apli valnītis 2x2 (uz zeķu adatām) ~ 3 cm, tad 10 valdziņi uz palīgadatas, pārējos adu rakstā turp atpakaļ, starp katriem 2 kreiliskajiem pieaudzējot pa 1 labiski griezti, 't.i. +18 valdziņi Adu līdz 1/2 kakla apkārtmēram (lai uzlasot malas valdziņas iegūtu kopā 88 valdziņus, t.i. no malām 78/2=39/2=20 malas valdziņi, t.i. 40 rindas) Tad savienoju atpakaļ aplī, un aizmugurējā daļā, katrā otrajā kārtā norauc pa 2 valdziņiem saadot (šī variācija tāpēc, ka neciešu adījumu šūšanu, cenšos no tās izvairīties cik vien iespējams), norauc, kamēr uz adatām paliek apm. 20-25 valdziņi, no tiem ada trubiņu, cepures asti, noraucot pakāpeniski, katrā 4-6 kārtā. Lūk, kas sanāca:

Ko gan dāvina rokdarbniece saviem draugiem un radiem? Pareizi - savus darinājumus :) Draudzenes meitiņai - vasaras cepurīte Pašai draudzenei sen nodomāta, beidzot realizēta saulaina pusmēness šalle, ar pavasarīgiem raibumiņiem

Ļoti patīk nelieli darbiņi - pa pāris vakariem var tikt līdz gatavam rezultātam. Negaidot uznāca silts laiks, pārcilāju kokvilnas dzijas un uztapa Annijai jauna pavasarīga cepurīte siltākām dienām. Pavisam vienkārši tamborēta, jo dzija raiba, bet prasījās vēl kaut ko, lai jautrāk, tapa vilnīši uz maliņas un puķe. Kā izrādījās, ļoti labi pieskaņojas jau pagājušajā rudenī pabeigtajai no augšas adītajai jaciņai.

Kā jau topoša padsmitniece nelabprāt valkā šalles. Šis modelis ieraudzīts Ravelry (jāatrod links) , papildināts lentītēm galos pieadot lapiņas (jātrod links). Izmēģināju Kumodē nopērkamu dziju "Satin" uz tausti ļoti patīkama, arī adījās tīri labi, taču valkāšanā - nekā laba, izstiepjas un atpakaļ nesaraujas :( diemžēl. Secinājums priekš sevis vēlreiz- lai cik ļoti patīkams liekas, tomēr valkājamām lietām 100% akrils neder.

Kolēģe gaida savus pirmos bērniņus - dvīņupuikas un palūdza uzadīt pirmās zeķītes, ko vilkt uz plikas kājiņas, lai stimulējas asinsrite. No 100 g bērniem paredzētas vilnas dzijas sanāca 2reiz pa divi pārīši - mazas zeķītes un drusku lielāki zābaciņi.