InKa's rokdarbi, hobiji, sajūtas un domas

 Neilgi pirms brauciena uz Pāci pabeidzu kokvilnas tuniku, kas oriģinālā ir adīta no apakšas, bet man daudz ērtāk ir otrādi, raksts padevās pārveidošanai un papildināšanai. Dundagas pils parks bija ļoti piemērota vieta, lai iemūžinātu bildēs.

Kad pabeidzu saulaino tuniku , joka pēc to uzvilka mazā meita, viņai tik ļoti patika, ka sarunājām, no līdzīgas krāsas dzijas (Anchor Magicline, 100% kokvilna, 50g/70m) tādā pašā rakstā uzadīšu arī viņai tādu kā topiņu, tādu kā kleitiņu, kura varēs augt reizē ar viņu. Pareizāk gan būtu teikt - sarauties, jo sākumā būs kleita, bet kad paaugsies varēs valkāt kā topiņu. Sarunāts, tātad jādara. Raksts tāds pats kā manai tunikai, tikai mazāk motīvu, un beigās tomēr nenocietos - traki grūti adīt divus pilnīgi vienādus darbus, mazajai tika citādāka kleitas apakša (raksts aizlienēts no šallapkakles) un piedurknes.

Vasara pilnā sparā, tad nu lai nenobeigtos no karstuma (neciešu, bet lencīštopos uz darbu iet nevaru, un figūra ar' īsti neatļauj) steidzu nobeigt tuniku-džempīti no jau iemēģinātās Tiber (81%viskoze+29% lins, 50g/85m), šoreiz violetas. Tā kā neciešu to sajūtu, kad darbs gatavs un izrādās kaut kas ne tā un tad tas lielais gabals jāārda ārā, lai pārtaisītu, un parasti kaut kas ne tā ir izrādījies pašā sākumā - apakšā, bet fušieri redz tik kad tikts līdz augšai, tad nu jau pārliecināti adu sev tikai no augšas. 1) uzreiz var piemērīt augšu un redzēt, vai ir ok, vai jāsāk no jauna, 2) garumu var variēt atkarībā no dzijas daudzuma :)) 3) ļoti ērti variēt arī platumu. Kad iecerēju darbu, acu priekšā bija ceriņi. Uz 1.jūniju pabeidzu pirmo variantu:  Meitas komentārs - Forši!, bet nostaigāju vienu dienu, tunika tā forši pastiepās, ka priekš vilkšanas uz darbu kakla izgriezums kļuva par lielu :)) Un te parādījās 4. priekšrocība adīšanai no augšas. Dzija tika iztērēta līdz pēdējam galiņa...

Man iepaticies adīt sev :) Tas nekas, ka prasa krietni vairāk laika nekā adot meitai vai cepures, piemēram. Dzija Anchor Magicline (100% kokvilna, 50g/80m), iztērēju gandrīz 500 g. Dzija izmēģināta jau pagājšgad zaļajā tunikā. Adīts reglānā no augšas, šoreiz bez nepilnajām kārtām aizmugurē. (kā ada - jāsaskaita, lai citreiz nav jārēķina no jauna) Piedurknēm atstāju 60 valdziņus - 6 motīvus, priekšai - 9, aizmugurei - 8. Paduses vietās uzmetu pa 6 valdziņiem, lai nesavelk un neveidojas caurums. Raksts pateicīgs var nemanāmi pieaudzēt, kad liekas, ka vajag platāk, pieaudzēju pa 2 valdziņiem vai nu labiskajās joslās, vai pa vidu kreiliskajai. Sākumā apakša bija nobeigta taisni ar kreiliskajām rindām, lai nerullējas. Nedaudz panēsāju, bet nenobildēju, bet pēc sarunas ar stila konsultanti apakšu pāradīju ar nepilnajām kārtām izveidojot slīpumu, kas rada vizuālu efektu. Taisnība ir - tagad izskatās krietni vien labāk. Iedvesmas modelis un raksts no šejienes   Adīt pēc apraksta -...

Tīrā sērga, ka man pavisam tuvu ir dziju veikals ar ļoti sakarīgām cenām, kuras gan ir spēkā vien pērkot sākot ar 500 g. Tādu daudzumu mazdarbiņos izadīt nav tik vienkārši (garlaicīgi), tad nu tapa vēl viens reglāns no augšas pašai priekš sevis. Iemēģināju dziju Tiber (19%lins, 81%viskoze; 50g/85m), priekš vasaras vajadzētu būt labai - vēsai. Pavediens interesanti nevienmērīgs, turklāt izvēlējos raibulīti, tāpēc diži ar rakstiem aizrauties nav jēgas, adīju labiski vien, pieaudzēju pēc izjūtas un ik pa brīdim piemērot, ka der. Cik labi, ka ir KnitPro adatas ar skrūvējamiem galiem  un dažāda garuma kabeļiem. Adu ar 80 cm kabeli, kad gribu piemērīt - uzskrūvēju 120 :) un nav jābaiļojas ka nomuks valdziņi.