InKa's rokdarbi, hobiji, sajūtas un domas

Reiz sen senos laikos (apmēram 20 gadus atpakaļ), kad par internetu mājās varēja vien sapņot un tai gadā mums nebija arī televizora, lai īsinātu garos vakarus, sāku darināt puzuri. Pamēģināju no salmiem un niedrēm, bet tie plaisāja un plīsa. Tad atklāju lielās smilgas - ideāls materiāls. Pamatam izvēlējos garākos no posmiem (liekas apm. 20 cm) un pamazām ķibināju stūros klāt arvien mazākus. Pašiem mazākajiem posms bija apm. 2 cm garš. Cik pavisam vairs neatceros, bet pats puzurs sanāca liels (apm. 1 m x 1m). Cik laika patērēju nav saskaitāms, jo ik pa laikam liku klāt jaunus un jaunus. Ilgi karājās istabiņā, kur dzīvojām toreiz abi ar dēlu. Diemžēl, kad pārvācāmies, paņemt līdzi nebija iespējas un bildes arī nevienas. Šeit redzams iesākums (1995.gads) Pēc tam dzīve sagriezās pavisam citā ritmā un tā arī vairs nav sanācis atkārtot, lai gan katru gadu par to iedomājos, cik rimta un nomierinoša nodarbošanās tā bija - steigties nevar, jo tad plīst. Taču šogad saņēmos, piesaistīju arī j...

Virtuāls sveiciens manai draudzenei, kura lūdza, lai iemācu tamborēt eņģelīšus :)

  Decembra sākumā mani pārsteidza zvans, saruna bija drusku garāka, bet īsumā: "Esmu žurnāliste, ieraudzīju Meistardarbā un man ļoti patīk Jūsu zvaniņi, vai varam tikties." Sarunājām laiku, kad tieku uz centru pēc darba, satamborēju paraudziņus, paņēmu vajadzīgos materiālus un tikāmies LA redakcijā. Tā bija mana pirmā pieredze, stāstīju, rādīju, fotogrāfe bildēja procesu, vienojāmies, ka uzrakstīšu arī aprakstu, jo Ilze pati nav tamborētāja un tā rezultātā tapa raksts Mājas Viesī. http://www2.la.lv/lat/majas_viesis/jaunakaja_numura/?doc=90686  (links vairs nedarbojas - ieskanēšu lapu no žurnāla)

Nu jau par tradīciju kļuvis, tuvojoties Ziemassvētkiem tamborēt eņģelīšus - ne tikai sev, savējiem, bet daļa aizceļo arī caur Meistardarbu uz citām mājām :) mūsmājās paliek vien fotogrāfijas par atmiņu.  

2007.gadā pirms Ziemassvētkiem beidzot realizēju savu senu domu - satamborēt eņģelīšus un zvaniņus eglītei. Ne visi raksti, paraugi realizēti dzīvē man patika, daži aizceļoja klāt pie dāvanām auklītēm, bet citi atradu vietu mūsu eglītē. Kopš tā laika katru rudeni eņģeļi ir mana brīvā laika piepildījums pirms Ziemassvētkiem. Eglītē tas, kas palika pašiem (skaistākais aizceļoja dāvanās), un ja ieskatās, tad var redzēt arī otru ideju - rudenī taisītās kļavlapu rozītes nopūstas ar zelta krāsu ļoti labi iederējās kā Ziemassvētku rotājums. te kopā mani eksperimenti - eņģelīši, zvaniņi, un sniegpārslas kā kartiņas rotājums. Izrādījās, ka šādus sīkumiņus gribētos arī citiem, tad nu cītīgi tamborēju: