Reiz sen senos laikos (apmēram 20 gadus atpakaļ), kad par internetu mājās varēja vien sapņot un tai gadā mums nebija arī televizora, lai īsinātu garos vakarus, sāku darināt puzuri. Pamēģināju no salmiem un niedrēm, bet tie plaisāja un plīsa. Tad atklāju lielās smilgas - ideāls materiāls. Pamatam izvēlējos garākos no posmiem (liekas apm. 20 cm) un pamazām ķibināju stūros klāt arvien mazākus. Pašiem mazākajiem posms bija apm. 2 cm garš. Cik pavisam vairs neatceros, bet pats puzurs sanāca liels (apm. 1 m x 1m). Cik laika patērēju nav saskaitāms, jo ik pa laikam liku klāt jaunus un jaunus. Ilgi karājās istabiņā, kur dzīvojām toreiz abi ar dēlu. Diemžēl, kad pārvācāmies, paņemt līdzi nebija iespējas un bildes arī nevienas. Šeit redzams iesākums (1995.gads) Pēc tam dzīve sagriezās pavisam citā ritmā un tā arī vairs nav sanācis atkārtot, lai gan katru gadu par to iedomājos, cik rimta un nomierinoša nodarbošanās tā bija - steigties nevar, jo tad plīst. Taču šogad saņēmos, piesaistīju arī j...