InKa's rokdarbi, hobiji, sajūtas un domas

2007.gada rudenī atklāju lielisku paņēmienu kā izmantot krāšņās rudens lapas - pārvērst tās rudens rozēs. Pirmo pušķi meita aiznesa uz rudens tirdziņu, esot bijis ļoti pieprasīts :) Otru - uzdāvināju kolēģim, lai nebūtu jāfunktierē, kur likt, klāt uztaisīju tambrētu vāzīti, kura pielīmēta neizmantojamiem CD diskiem. Avots - http://www.lobzik.pri.ee/modules/news/article.php?storyid=244 Šī lapa vispār ir viena no tām, kur ir daudz dažādu ideju, ko tik cilvēks ar savām rokām var izdarīt. P.S. nu jau šī linka bildes ir izklīdušas pa visu internetu, bet manuprāt ir godīgi norādīt idejas pirmavotu, nevis uzdot to par savējo :) Pievērsiet uzmanību komentāriem pie raksta - tie ir no 2005.gada.

Turpinu pārlūkot bildes uz kompja no iepriekšējo gadu rokdarbiem (tiesa - ne visus esmu sabildējusi, tikai pēc tam sapratu, ka vajag atstāt vismaz bildi sev par atmiņu) Un tā - 2007.gadā turpinu niekoties ar cepurītēm mazai meitai. Patīk gan pašai - ka var ātri tikt galā, gan meitai - ka var gandrīz katru dienu štātēties ar citu cepuri. Rudens pusē vajag arī jaunas siltākas cepures - gan lielajai, gan mazajai - brīva fantāzija, ik pa brīdim piemērot galvai, vai derēs :)) Tai pašā rudenī tapa divas kruzuļšalles pēc "ķīniešos" atrastas shēmas, oriģinālā ir bez efektdzijām, bet man ļoti gribējās tieši kaut ko pūkainu.      Oriģināls   un shēma 

Reiz sensenos laikos, kad vēl mācījos vidusskolā, ļoti patika tamborēt. Tie bij tie laiki, kad dzijas nopirkt nevarēja, aktīvākās rokdarbnieces stāvēja rindās pie "Prasmīgajām rokām", ārdīja brāķētos Ogres gabalus un adīja sev ko jaunu. Priekš tā es vēl biju par jaunu :)) Man visvairāk patika ar spolīšu diegiem aptamborēt baltiem kabatslakatiņiem cakainas maliņas. Žēl ka no tiem laikiem nekas nav saglabājies, pat ne bildēs. Pēc tam bij citas intereses kā jau jaunībā, bet pie rokdarbiem ik pa laikam esmu atgriezusies - tā sakritis, ka gaidot bērnus rodas tāda nepārvarama vēlme rokdarboties :) Dēls zīdaiņa vecumā dižojās manis šūtā kombinezonā, un jaciņās. Lielāko meitu gaidot mans hobijs bij izšūšana - viņai vēl tagad virs gultas ir ar vilnas diegiem šūtais paklājs. Bet ar mazās meitas gaidīšanu esmu atgriezusies pie rokdarbiem, pārsvarā adīšanas - uz palikšanu, nu nepāriet jau piekto gadu :))) Bet atsākās viss atrodot musturs.lv, meklējot kompāniju ārpus mājas ar līdzīgā...

Šo videoklipu pirmoreiz sastapu Musturā  , tas manuprāt ļoti precīzi izsaka adītājas būtību ...

Esmu kāmis tipiskais, velku savā mājiņā (PC )visu, kas patīk un varētu noderēt,  bet pēc kāda laika - neko nevaru atrast. Ļoti patīk rokdarboties un gadās, ka pēc laika gribas atkārtot mīļu modeli, bet labu laiku patērēju, lai atrastu - kā tad tas tika darīts. Tad nu lūk - šo divu iemeslu dēļ, un ne tikai to dēļ, nolēmu, ka vismaz gatavos darbus (un shēmas, aprakstus) pēc kuriem tas darīts likšu vienuviet, un tā, lai varu piekļūt no jebkurienes, kur vien ir internets :) Aiziet!