InKa's rokdarbi, hobiji, sajūtas un domas

Kad kļavās sāk sārtoties lapas un vējš tās rauj un met zemē, tad kā katru gadu man gribas kaut brīdi vēl saglabā šo krāsu bagātību..  Šī gada pirmais kļavlapu rožu pušķis aizceļoja meitai līdz uz skolas rudens izstādi

Jau tad kad lūkojos uz Pāces dzijas skaistajām krāsām, zināju, ka kamoli pamazām pārvērtīsies lakatos. Lūk pirmais no tiem - Engelns C. P.S. zinu, ka būs vismaz vēl viens, lielāks, tikai drusku jāpārrēķina raksts.

Šogad mūsmājās atkal 1.septembrī ir īpaši svētki - mana mazā izaugusi un sāk iet skolā. Līdz 7 gadiem mazs mirklis vēl jāpagaida, bet bērnam tik ļoti gribējās, ka sākām šogad. Lai mums visiem izdodas!

 Neilgi pirms brauciena uz Pāci pabeidzu kokvilnas tuniku, kas oriģinālā ir adīta no apakšas, bet man daudz ērtāk ir otrādi, raksts padevās pārveidošanai un papildināšanai. Dundagas pils parks bija ļoti piemērota vieta, lai iemūžinātu bildēs.

Vienā augusta sestdienā saposos kopā ar musturmeitenēm apskatīt Dundagu, Pāces Vilnas fabriku un varbūt (!) nopirkt kādu dzijas fici.  Tik necilā no skata ēkā slēpjas krāsu paradīze, ka pirmā mirklī pat apmulsti

Uz konfekšu pušķiem nolūkojos jau sen, mācīties gan kaut kā nesanāk laika, bija viens mēģinājums brīva fantāzija. Bet man tīri subjektīvi vairāk patīk tie konfekšu pušķi, kurās vairāk konfekšu, mazāk visādu papīru :) Vajadzēja pēdējā brīdī izdomāt dāvanu. Konfektes bija noglabātas (Laimas balzama), pamatnei atradu nevajadzīgus CD, lentītes gabals arī rokdarbu kastītē atradās, drusku kreppapīrs lapiņām un akcentam - tamborēts taurenītis. Ceru, ka saņēmējam patika. P.S. tik bilde steigā gan sanāca pašvaka.

Liekas, ka tas bij tik nesen, kad Musturā radās ideja par brīvdienām kādā jaukā vietā tikai un vienīgi ar rokdarbiem. Nu ja - 2007.gadā izbaudīju to pirmoreiz jūras krastā "Laikās" tālu prom no ikdienas. Dažādu apstākļu dēļ turpmākos gados tālāk par gribēšanu un līdzjušanu un bilžu skatīšanu ar kāru aci diemžēl netiku. Bet šogad - SANĀCA. Lai arī tikai uz vienu dienu - sestdienu, bet izbaudīju atkal to foršo sajūtu, kad visu dienu svaigā gaisā var rokdarboties, klausīties pļāpas, mācīties kaut ko jaunu un vienkārši baudīt :) Gribiešos laikam īpaša aura, jo tur nometne pulcējas jau trešo gadu. Tā kā atbraucām tad, kad liela daļa jau bija vienu dienu kopā pavadījušas un iekārtojušās uz adīšanu, tad pirmais darbs bij' apiet agrāk iepazītās meitenes, apskatīt kas top, papļāpāt un, protams, piefiksēt bildēs. Meiteņu tik daudz, ka vienā bildē visas nedabūju, bet noskaņa ir Sestdienas pusdienās bija arī svinīgas runas, salūts un kūka Dažādas idejas, ko gribētos pamē...